mel’

(melen, mel’t, melid)

prāts, saprāts; oma, garastāvoklis

ei lähte melespäi – neiziet no prāta

hairahtada meles – jukt prātā

hän om lujas hüviš meliš – viņš ir ļoti labā omā

langeta mel’he – atcerēties (burt.: iekrist prātā)

lühüdmel’ne – ar īsu prātu, muļķa-

lähtta meles – jukt prātā

meile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domas

midä sinä tegi meles? – ko tu izdomāji?

minä olen hüviš meliš – es esmu labā omā

olda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklī

olda mel’he – patikt, būt pa prātam

pahoiš meliš – sliktā omā

šaukahtada meliš­päi – jukt prātā

mi meles, se i keles – kas prātā, tas uz mēles